Aicina piedalīties rudens zibakcijā “Viena diena Latvijā”

Lai labāk izprastu rudens iestāšanās pazīmes, ietekmējošos faktorus, iedzīvotāji tiek aicināti iesūtīt: 1) āra bērza; 2) parastās kļavas; 3) parastās ievas attēlus (vēlams gan tuvplānu, gan kopskatu). Ja tuvumā nav minēto koku sugu, var sūtīt arī citas, Latvijas teritorijai raksturīgās sugas. Lūgums iesūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas, izmantojot vietni ej.uz/gadalaiki2024. 

Fotogrāfiju daudzums nav ierobežots. Pirms fotogrāfiju sūtīšanas, lūgums pārliecināties, vai fotogrāfijā nav redzama sensitīva informācija, piemēram, mājas nosaukums, personas seja, automašīnas numurs. 

“Ja pavasaris Latvijā iestājas virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem, tad rudens iestāšanās gaita ir pretēja. Visagrāk lapu krāsošanos varam pamanīt Alūksnes augstienes ainavā, vēlāk – Baltijas jūras piekrastē. Rudens fenoloģisko fāžu iestāšanās raksturs ir komplekss un vēl līdz galam nav izprasts un izpētīts, kā arī lapu krāsošanos ietekmē lokālie vai pat mikroklimatiskie apstākļi, kas saistāmi ar pirmajām salnām. Katrai sugai ir citāds ietekmējošo faktoru kopums, piemēram, kritiskās gaisa temperatūras robeža, kas iesāk lapu krāsošanās procesus. Kā arī dažādas koku sugas dažādi reaģē uz klimata pārmaiņām. Fenoloģiskie jeb dabas sezonālo ritmu dati rāda, ka āra bērzs, parastā liepa vidēji sāk dzeltēt agrāk, ko iespējams ietekmē sausums, savukārt, parastā kļava – vēlāk,” stāsta bioklimatoloģe Dr. ģeogr. Gunta Kalvāne. 

Brīvprātīgo novērotāju jeb sabiedrisko zinātnieku dati ir izsenis bijuši fenoloģiskas kā zinātnes pamats, līdz ar to ir svarīgi iesaistīties.  

Zibakcijas rezultātu apkopojums būs pieejams LU EZTF tīmekļvietnē ŠEIT.

Latvijas Universitātes organizētajā dabas vērošanas zibakcijā pavasarī – 2024. gada 30. aprīlī – tika iesūtīs gandrīz tūkstotis sezonālo dabas norišu attēlu no 649 punktiem, kuri labi raksturo reģionālās atšķirības Latvijā pavasarī.